Pēdējās dienās vairākkārt izskanējuši pārmetumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājas Irēnas Krūmanes virzienā ar aicinājumu atkāpties no amata. Tāda ir "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK" Saeimas frakcijas, kā arī atsevišķu politikas ekspertu nostāja. Tomēr pati Krūmane pēc tikšanās ar premjeru norāda, ka patlaban par demisiju nedomā. Kritiskajiem viedokļiem ir gan atbalstītāji, gan noliedzēji.
Laksa: FKTK problēmas bankā varēja saskatīt laikus
"Latvijas Krājbankas" aktīvu vērtība samazinās katru dienu, norāda bijušais "Krājbankas" prezidents Arnolds Laksa. Viņš pauda nožēlu par notiekošo bankā un uzskata, ka pareizākais scenārijs ir "Krājbanku" likvidēt. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) problēmas bankā varēja saskatīt laikus.
"FKTK varēja daudz savlaicīgāk vērsties pie bankas akcionāriem, kuriem ir apšaubāma reputācija. Laikā, kad es darbojos "Krājbankā", bija noteikums - ja kādam uzņēmējam bankā pieder 50% kapitāldaļu un šis uzņēmējs ir sastrādājis kaut ko kriminālu, kapitāla tirgus uzraugi varēja samazināt bankas akcionāra balsstiesības no 50% līdz 10%, kas nozīmētu, ka banka akcionāram pieder, tomēr viņš tajā nesaimnieko. Līdz ar to īpašnieks būtu spiests vai nu pārdot savas daļas, vai piesaistīt kādu cienījamu finanšu institūciju. Tas tika palaists garām," uzsvēra Laksa.
Pēc viņa domām, šajās dienās ar "Krājbanku" vajadzēja rīkoties kā savulaik ar "Parex banku" - atvērt banku, finansēt bankas likviditātes problēmas, pēc tam to nacionalizēt un gatavot pārdošanai, rezultātā klienti masveidā nepamestu banku. "Arī tas ir palaists garām," norādīja Laksa.
Rungainis: pateicoties FKTK pastiprinātajai uzraudzībai, krāpšanas apjomi nav bijuši lielāki
Savukārt kritiskajiem viedokļiem attiecībā uz Krūmanes darbu nepiekrīt finanšu eksperts Ģirts Rungainis, norādot, ka, pateicoties FKTK rīcībai, izdevies novērst vēl lielākus krāpšanas apjomus.
Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis pauž viedokli, ka uz procesu reaģēts savlaicīgi un, pateicoties Krūmanes vadītajai FKTK pastiprinātajai uzraudzībai, krāpšanas apjomi nav bijuši lielāki un nav bijis aktīvu izvešanas no bankas, kā tas, iespējams, noticis Lietuvā.
"Daudziem cilvēkiem to ir grūti saprast un novērtēt, tomēr mums te ir darīšana ar krāpniecību, kuru rūpīgi slēpa un dažādi maskējās banku un finanšu profesionāļi, kas lieliski pārzina, kā darbojas šī sistēma."
Rungainis ierosina paaugstināt FKTK pilnvaras, lai nākotnē šādiem naudas atmazgātājiem būtu iespējams stāties ceļā. "Skaidrs, ka Antonovs taisnā ceļā Latvijā nevarēja ienākt un nebūtu ienācis. Viņš ienāca, izmantojot tikai to, ka Lietuvā viņu ielaida iekšā uzraudzība Lietuvas bankas izskatā," teic investīciju baņķieris.
Latvijas finanšu tirgus uzraudzības institūciju viņš vērtē kā pieredzējušāko Baltijā un vienu no pieredzējušākajām Austrumeiropā.
"Tas, ka publika savas neizpratnes, emociju vai politisko ambīciju dēļ grib iejaukties šajā procesā, tikai raksturo vispārējo zināšanu, izpratnes un tiesiskā nihilisma līmeni. (..) Es neredzu iemeslus, kāpēc tam būtu jānotiek, atskaitot politisku žestu, lai izlaistu tvaiku un nomierinātu daļu publikas, kas alkst asiņu. Mums nav tik daudz trenētu profesionāļu, un krīzes vidū par to nevajadzētu būt jautājumiem."
Krūmane saņem 5000 latu algu
Jau vēstīts, ka Irēna Krūmane, kas par FKTK vadīšanu saņem 5000 latu lielu algu, šodien pēc tikšanās ar premjeru norādīja, ka pagaidām atkāpties no amata no "Latvijas Krājbankas" nozagtās naudas dēļ negrasās. Viņa norādīja, ka viņai ir ļoti daudz darba un par savu atkāpšanos domās tad, kad lielākais būs izdarīts.
Laksa: FKTK problēmas bankā varēja saskatīt laikus
"Latvijas Krājbankas" aktīvu vērtība samazinās katru dienu, norāda bijušais "Krājbankas" prezidents Arnolds Laksa. Viņš pauda nožēlu par notiekošo bankā un uzskata, ka pareizākais scenārijs ir "Krājbanku" likvidēt. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) problēmas bankā varēja saskatīt laikus.
"FKTK varēja daudz savlaicīgāk vērsties pie bankas akcionāriem, kuriem ir apšaubāma reputācija. Laikā, kad es darbojos "Krājbankā", bija noteikums - ja kādam uzņēmējam bankā pieder 50% kapitāldaļu un šis uzņēmējs ir sastrādājis kaut ko kriminālu, kapitāla tirgus uzraugi varēja samazināt bankas akcionāra balsstiesības no 50% līdz 10%, kas nozīmētu, ka banka akcionāram pieder, tomēr viņš tajā nesaimnieko. Līdz ar to īpašnieks būtu spiests vai nu pārdot savas daļas, vai piesaistīt kādu cienījamu finanšu institūciju. Tas tika palaists garām," uzsvēra Laksa.
Pēc viņa domām, šajās dienās ar "Krājbanku" vajadzēja rīkoties kā savulaik ar "Parex banku" - atvērt banku, finansēt bankas likviditātes problēmas, pēc tam to nacionalizēt un gatavot pārdošanai, rezultātā klienti masveidā nepamestu banku. "Arī tas ir palaists garām," norādīja Laksa.
Rungainis: pateicoties FKTK pastiprinātajai uzraudzībai, krāpšanas apjomi nav bijuši lielāki
Savukārt kritiskajiem viedokļiem attiecībā uz Krūmanes darbu nepiekrīt finanšu eksperts Ģirts Rungainis, norādot, ka, pateicoties FKTK rīcībai, izdevies novērst vēl lielākus krāpšanas apjomus.
Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis pauž viedokli, ka uz procesu reaģēts savlaicīgi un, pateicoties Krūmanes vadītajai FKTK pastiprinātajai uzraudzībai, krāpšanas apjomi nav bijuši lielāki un nav bijis aktīvu izvešanas no bankas, kā tas, iespējams, noticis Lietuvā.
"Daudziem cilvēkiem to ir grūti saprast un novērtēt, tomēr mums te ir darīšana ar krāpniecību, kuru rūpīgi slēpa un dažādi maskējās banku un finanšu profesionāļi, kas lieliski pārzina, kā darbojas šī sistēma."
Rungainis ierosina paaugstināt FKTK pilnvaras, lai nākotnē šādiem naudas atmazgātājiem būtu iespējams stāties ceļā. "Skaidrs, ka Antonovs taisnā ceļā Latvijā nevarēja ienākt un nebūtu ienācis. Viņš ienāca, izmantojot tikai to, ka Lietuvā viņu ielaida iekšā uzraudzība Lietuvas bankas izskatā," teic investīciju baņķieris.
Latvijas finanšu tirgus uzraudzības institūciju viņš vērtē kā pieredzējušāko Baltijā un vienu no pieredzējušākajām Austrumeiropā.
"Tas, ka publika savas neizpratnes, emociju vai politisko ambīciju dēļ grib iejaukties šajā procesā, tikai raksturo vispārējo zināšanu, izpratnes un tiesiskā nihilisma līmeni. (..) Es neredzu iemeslus, kāpēc tam būtu jānotiek, atskaitot politisku žestu, lai izlaistu tvaiku un nomierinātu daļu publikas, kas alkst asiņu. Mums nav tik daudz trenētu profesionāļu, un krīzes vidū par to nevajadzētu būt jautājumiem."
Krūmane saņem 5000 latu algu
Jau vēstīts, ka Irēna Krūmane, kas par FKTK vadīšanu saņem 5000 latu lielu algu, šodien pēc tikšanās ar premjeru norādīja, ka pagaidām atkāpties no amata no "Latvijas Krājbankas" nozagtās naudas dēļ negrasās. Viņa norādīja, ka viņai ir ļoti daudz darba un par savu atkāpšanos domās tad, kad lielākais būs izdarīts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.