Nepareizi izvēlēta taktika "Krājbankas" jautājumā maksās dārgi

Nepareizi izvēlēta taktika "Latvijas Krājbankas" jautājumā valstij var izmaksāt dārgi un Latvijas pusei ir aktīvāk jāuzstāj uz savām interesēm, šādu viedokli sarunā ar TVNET pauda ekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. Viņš uzskata, ka pašreizējie notikumi pavisam noteikti iedragās iedzīvotāju uzticību bankām.

 Jautājumi par "Latvijas Krājbankas" likvidāciju ir jārisina kopsolī ar lielāko "Snoras" akcionāru, Lietuvas valsti, uzskata ekonomists. Šajā ziņā izšķirīga loma ir izvēlētajai taktikai, jo nepareizas rīcības gadījumā Latvijai bankas likvidācija var izmaksāt dārgāk.

"Mums vajadzētu kaut nedaudz uzstāt uz savām interesēm, lai lietuvieši šo jautājumu nerisinātu pilnībā pēc savām interesēm vien."

Gašpuitis uzskata, ka garantēto noguldījumu (70 000 latu) izmaksāšana ir reāla, tomēr pastāv zināmas bažas par to, cik raiti tas notiks. Nozīmīgs jautājums šajā lietā ir tas, kādu taktiku banka piekops aktīvu realizēšanā un cik ilgā laikā pašvaldības atgūs iesaldētos līdzekļus.
Iedzīvotāju uzticība bankām mazināsies


Problēmas rada atklāsme, ka "caurums "Krājbankā" ir lielāks nekā sākotnēji šķita", domā finanšu tirgus eksperts.
"Jebkurā gadījumā šāda veida notikumi sašūpo uzticību visiem pārējiem," komentējot iedzīvotāju gaidāmo attieksmi pret bankām, teic Gašpuitis.
Runājot par iespējām glābt banku, SEB pārstāvis teic, ka jebkurā gadījumā šis lēmums jāsaskaņo ar Lietuvas pusi.
Lietuva paziņo par "Snoras" likvidēšanu
Jau vēstīts, ka vakar Lietuva paziņoja par "Snoras" bankas likvidāciju un plāno vērsties attiecīgās iestādēs, lai pret to tiktu vērsta bankrota lieta. Reaģējot uz šiem notikumiem šodien plānoto vizīti kaimiņvalstī atcēlis premjers Valdis Dombrovskis, norādot, ka šajā laikā ir svarīgāk palikt Latvijā un risināt jautājumus šeit.

Londonas tiesa atbrīvo bijušos 'Snoras' īpašniekus Antonovu un Baranausku

Lielbritānijas tiesa piektdien nolēmusi atbrīvot bijušos bankas "Snoras" vadītājus un īpašniekus Vladimiru Antonovu un Raimondu Baranausku no Londonas vēsta portāla "Lrytas.lt" korespondents.

Baņķierus atteikts nodot Lietuvas tiesībsargājošajām iestādēm.
Antonovs atbrīvots pret 75 000 sterliņu mārciņu (61 350 latu), bet Baranausks - par 250 000 sterliņu mārciņu drošības naudu. Nākamā tiesas sēde paredzēta 16.decembra rītā.


Kā ziņots, bijušie bankas lielākie akcionāri ceturtdien aizturēti saskaņā ar Lietuvas izdoto Eiropas aresta orderi. Viņiem izvirzītas apsūdzības par īpašuma piesavināšanos lielos apmēros un dokumentu viltošanā, bet Baranauskam arī negodīgā grāmatvedībā un amata stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā.
Lietuvas Bankas valde ceturtdien vēlu vakarā nolēma likvidēt nacionalizēto "Snoras" banku un piektdienas pēcpusdienā vērsīsies tiesā par bankrota lietas ierosināšanu.

Vai Krūmanei jāatkāpjas no amata?

Pēdējās dienās vairākkārt izskanējuši pārmetumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājas Irēnas Krūmanes virzienā ar aicinājumu atkāpties no amata. Tāda ir "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK" Saeimas frakcijas, kā arī atsevišķu politikas ekspertu nostāja. Tomēr pati Krūmane pēc tikšanās ar premjeru norāda, ka patlaban par demisiju nedomā. Kritiskajiem viedokļiem ir gan atbalstītāji, gan noliedzēji.

Laksa: FKTK problēmas bankā varēja saskatīt laikus
"Latvijas Krājbankas" aktīvu vērtība samazinās katru dienu, norāda bijušais "Krājbankas" prezidents Arnolds Laksa. Viņš pauda nožēlu par notiekošo bankā un uzskata, ka pareizākais scenārijs ir "Krājbanku" likvidēt. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) problēmas bankā varēja saskatīt laikus.

"FKTK varēja daudz savlaicīgāk vērsties pie bankas akcionāriem, kuriem ir apšaubāma reputācija. Laikā, kad es darbojos "Krājbankā", bija noteikums - ja kādam uzņēmējam bankā pieder 50% kapitāldaļu un šis uzņēmējs ir sastrādājis kaut ko kriminālu, kapitāla tirgus uzraugi varēja samazināt bankas akcionāra balsstiesības no 50% līdz 10%, kas nozīmētu, ka banka akcionāram pieder, tomēr viņš tajā nesaimnieko. Līdz ar to īpašnieks būtu spiests vai nu pārdot savas daļas, vai piesaistīt kādu cienījamu finanšu institūciju. Tas tika palaists garām," uzsvēra Laksa.
Pēc viņa domām, šajās dienās ar "Krājbanku" vajadzēja rīkoties kā savulaik ar "Parex banku" - atvērt banku, finansēt bankas likviditātes problēmas, pēc tam to nacionalizēt un gatavot pārdošanai, rezultātā klienti masveidā nepamestu banku. "Arī tas ir palaists garām," norādīja Laksa.
Rungainis: pateicoties FKTK pastiprinātajai uzraudzībai, krāpšanas apjomi nav bijuši lielāki
Savukārt kritiskajiem viedokļiem attiecībā uz Krūmanes darbu nepiekrīt finanšu eksperts Ģirts Rungainis, norādot, ka, pateicoties FKTK rīcībai, izdevies novērst vēl lielākus krāpšanas apjomus.

Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis pauž viedokli, ka uz procesu reaģēts savlaicīgi un, pateicoties Krūmanes vadītajai FKTK pastiprinātajai uzraudzībai, krāpšanas apjomi nav bijuši lielāki un nav bijis aktīvu izvešanas no bankas, kā tas, iespējams, noticis Lietuvā.
"Daudziem cilvēkiem to ir grūti saprast un novērtēt, tomēr mums te ir darīšana ar krāpniecību, kuru rūpīgi slēpa un dažādi maskējās banku un finanšu profesionāļi, kas lieliski pārzina, kā darbojas šī sistēma."
Rungainis ierosina paaugstināt FKTK pilnvaras, lai nākotnē šādiem naudas atmazgātājiem būtu iespējams stāties ceļā. "Skaidrs, ka Antonovs taisnā ceļā Latvijā nevarēja ienākt un nebūtu ienācis. Viņš ienāca, izmantojot tikai to, ka Lietuvā viņu ielaida iekšā uzraudzība Lietuvas bankas izskatā," teic investīciju baņķieris.
Latvijas finanšu tirgus uzraudzības institūciju viņš vērtē kā pieredzējušāko Baltijā un vienu no pieredzējušākajām Austrumeiropā.
"Tas, ka publika savas neizpratnes, emociju vai politisko ambīciju dēļ grib iejaukties šajā procesā, tikai raksturo vispārējo zināšanu, izpratnes un tiesiskā nihilisma līmeni. (..) Es neredzu iemeslus, kāpēc tam būtu jānotiek, atskaitot politisku žestu, lai izlaistu tvaiku un nomierinātu daļu publikas, kas alkst asiņu. Mums nav tik daudz trenētu profesionāļu, un krīzes vidū par to nevajadzētu būt jautājumiem."
Krūmane saņem 5000 latu algu
Jau vēstīts, ka Irēna Krūmane, kas par FKTK vadīšanu saņem 5000 latu lielu algu, šodien pēc tikšanās ar premjeru norādīja, ka pagaidām  atkāpties no amata no "Latvijas Krājbankas" nozagtās naudas dēļ negrasās. Viņa norādīja, ka viņai ir ļoti daudz darba un par savu atkāpšanos domās tad, kad lielākais būs izdarīts.

90% "Krājbankas" noguldītāju saņems noguldījumus pilnā apmērā

Aptuveni 90% AS "Latvijas Krājbanka" ("Krājbanka") noguldītāju saņems savus noguldījumus pilnā apmērā, šodien žurnālistus informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājas vietnieks, "Krājbankas" pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis

Viņš uzsvēra, ka tas attiecas uz jebkuru prasījumu no "Krājbankas".
Šo līdzekļu izmaksai tiks izmantoti 150 miljoni, kas pieejami Noguldījumu garantiju fondā, kā arī 200 miljoni, ko paredzēts aizņemties no Valsts kases.
Viņš atturējās prognozēt, kad savus līdzekļus varētu atgūtu cilvēki, kuru noguldījumi pārsniedz likumā garantēto summu.

Krājbankas darījumos iesaistīta Rīgas dome

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājam Ainaram Latkovskim (V) ir aizdomas, ka Rīgas dome desmit miljonus latu AS "Latvijas Krājbanka" ir noguldījusi ar ievērojami mazāku procentu likmi nekā citi noguldītāji šajā pašā bankā.

Kā pastāstīja Latkovskis, viņa rīcībā nonākusi informācija, ka šim Rīgas domes depozītnoguldījumam procentu likme ir tikai 1% gadā, bet citas pašvaldības un uzņēmumi ievērojami mazākas summas noguldījuši par augstāku likmi - līdz pat 3,5%.
Komisijas priekšsēdētājam ir aizdomas, ka šāds noguldījums varētu būt saistīts ar iespējamiem koruptīviem nodarījumiem, tādēļ viņš plāno pirmdien, 28.novembrī, vērsties ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā.

"Liekas arī aizdomīgi, ka tik daudzi valsts uzņēmumi izvietojuši ievērojamus līdzekļus šajā bankā. Tāpēc lūgšu ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru rosināt pārbaudīt, par kādām summām un procentu likmēm veikti noguldījumi un vai šīs procentu likmes nav mazākas kā citiem noguldītājiem un vidēji tirgū," teica Latkovskis.
Politiķis neizslēdza, ka šādas milzīgas summas par maziem procentiem varētu tikt noguldītas "krājbankā", pateicoties koruptīviem darījumiem. "Tikai tā es varu izskaidrot šādus noguldījumus - ka kāds varētu būt saņēmis "otkatu" [atpakaļmaksājumu skaidrā naudā vai citā veidā]". Tāpēc jāizmeklē, vai šeit nav korupcijas gadījumi," norādīja Latkovskis.
Kā ziņots, Rīgas domei "Latvijas Krājbankā" noguldīti desmit miljoni no pašvaldības brīvajiem līdzekļiem. Rīgas domes brīvie līdzekļi kā īstermiņa depozīts izvietots septiņās finanšu iestādēs - "SEB bankā", "Swedbankā", bankā "Citadele", "Nordea bankā", "DNB bankā", "Latvijas Krājbankā" un Valsts kasē. Depozīts "Krājbankā" ir 9% no kopējās summas.
Jau ziņojām, ka Lietuvas Bankas valde ceturtdien vēlu vakarā nolēma likvidēt nacionalizēto "Snoras" banku un vērsties attiecīgās iestādēs, lai pret to tiktu vērsta bankrota lieta. Par "Snoras" likteni vēl lems Lietuvas valdība.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nākamās nedēļas sākumā plāno iesniegt "Snoras" meitasuzņēmuma - "Latvijas Krājbankas" - maksātnespējas pieteikumu.

Laksa: "Krājbankas" aktīvu vērtība samazinās katru dienu

"Latvijas Krājbankas" aktīvu vērtība samazinās katru dienu, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina bijušais "Krājbankas" prezidents Arnolds Laksa. Viņš norādīja, ka par "Krājbankas" aktīviem interese varētu būt esošajām bankām. Tajā pašā laikā Laksa pauda viedokli, ka pareizākais scenārijs ir "Krājbanku" likvidēt.


"Jebkurai citai kredītiestādei varētu interesēt "Krājbankas" klienti, bet pēdējās dienās klienti no bankas strauji aizplūst. Līdz ar to klientu bāzes "Krājbankā" faktiski vairs nebūs, paliks kredīti, ko varēs izsolīt vairāksolīšanā, un kaut kādi nekustamie īpašumi - bankas filiāles. Tiesa, pie esošajām nekustamā īpašuma cenām "Krājbankas" ēkām, kas atrodas dažādās Latvijas pilsētās, nav nekāda liela vērtība," sacīja Laksa.

Viņš pauda nožēlu par notiekošo bankā un uzskata, ka pareizākais scenārijs ir "Krājbanku" likvidēt. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) problēmas bankā varēja saskatīt laikus.

"FKTK varēja daudz savlaicīgāk vērsties pie bankas akcionāriem, kuriem ir apšaubāma reputācija.

Laikā, kad es darbojos "Krājbankā", bija noteikums - ja kādam uzņēmējam bankā pieder 50% kapitāldaļu un šis uzņēmējs ir sastrādājis kaut ko kriminālu, kapitāla tirgus uzraugi varēja samazināt bankas akcionāra balsstiesības no 50% līdz 10%, kas nozīmētu, ka banka akcionāram pieder, tomēr viņš tajā nesaimnieko. Līdz ar to īpašnieks būtu spiests vai nu pārdot savas daļas, vai piesaistīt kādu cienījamu finanšu institūciju. Tas tika palaists garām," uzsvēra Laksa. Pēc viņa domām,

šajās dienās ar "Krājbanku" vajadzēja rīkoties kā savulaik ar "Parex banku" - atvērt banku, finansēt bankas likviditātes problēmas, pēc tam to nacionalizēt un gatavot pārdošanai,

rezultātā klienti masveidā nepamestu banku. "Arī tas ir palaists garām," norādīja Laksa. Jau ziņots, ka 21.novembrī FKTK padome nolēma apturēt "Latvijas Krājbankas" darbību, jo tika konstatēts līdzekļu iztrūkums aptuveni 100 miljonu latu apmērā. Tā kā Lietuva nolēmusi pieteikt bankrota lietas ierosināšanu pret "Latvijas Krājbankas" lielāko akcionāri "Snoras", FKTK nākamās nedēļas sākumā plāno iesniegt Latvijā strādājošās bankas maksātnespējas pieteikumu, plānots arī sākt izmaksāt noguldītājiem likumā garantētos līdzekļus.

Krajbankas naudu izmaksās Citadelē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu, ka AS "Latvijas Krājbanka" noguldītājiem valsts garantētās atlīdzības izmaksu nodrošinās banka "Citadele", liecina biznesa portāla "Nozare.lv" rīcībā esošā informācija. Sestdienas vakarā tiks pārtrauka skaidras naudas izmaksu no "Krājbankas" bankomātiem, bet no otrdienas, 29.novembra, naudas izmaksas pārņem banka "Citadele".

 Naudas izmaksas tiks sāktas otrdien, 29.novembrī, šodien žurnālistus informēja FKTK un "Citadeles" pārstāvji.


Saskaņā ar likumu naudu varēs saņemt 60 gadus, rēķinot no 29.novembra. Atbildīgās amatpersonas tāpēc aicina cilvēkus jau pirmajā naudas izmaksas dienā "neforsēt" banku "Citadele", jo valsts garantētos noguldījumus varēs izņemt ilgu laika posmu.
FKTK pieņemtie lēmumi par garantētās atlīdzības izmaksas kārtību, vietu un laiku pēc to pieņemšanas tiks publicēti laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un citos masu saziņas līdzekļos. Noguldījumu garantiju likums paredz, ka garantētās atlīdzības izmaksājamas 20 darbdienu laikā no noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienas, un šo termiņu var pagarināt vēl par desmit darbdienām.

"Krājbankas" noguldītājiem nekādi iesniegumi nav jāiesniedz. Garantētās atlīdzības saņemšanai FKTK norādītajā bankā būs nepieciešami tādi paši dokumenti, kādus parasti bankas prasa klientu identifikācijai. Jebkura persona garantēto atlīdzību varēs izņemt, sākot ar FKTK norādīto datumu un arī pēc šā datuma.
FKTK atgādina, ka saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu Noguldījumu garantiju fonds nodrošina atlīdzības izmaksu gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā līdz 100 000 eiro apmērā (ap 70 000 latu). Garantētā atlīdzība tiek aprēķināta, sasummējot noguldījumus visos kontos, ja šie noguldījumi ir sadalīti vairākos kontos vienā bankā. Garantētā atlīdzība attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz to procentiem, gan atlikumu norēķinu kontā vai algas kontā, gan uz krājkontiem.

Jau ziņots, ka FKTK nākamās nedēļas sākumā plāno iesniegt "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas pieteikumu, šodien pēc operatīvās sanāksmes pie premjera Valda Dombrovska (V) paziņoja FKTK vadītāja Irēna Krūmane.

Visticamāk, tas notiks pirmdien, teica FKTK vadītāja.

Otrs virziens, pie kura patlaban strādā FKTK, ir - kā nodrošināt nākamās nedēļas sākumā izmaksas tiem noguldītājiem, kuriem tās garantē likums.

Pēc Krūmanes teiktā, tiesa iecels maksātnespējas administratoru un tiks strādāts arī pie tā, lai savus līdzekļus atgūtu tie, kuriem to apjoms pārsniedz garantētos 70 000 latu. Viņa atzina, ka tas varētu prasīt kādu laiku.

Par Latvijas rīcību "Krājbankas" gadījumā ar Lietuvas kolēģiem pagaidām neesot runāts.

Kā ziņots, Dombrovskis šorīt atcēla vizīti Lietuvā, kur viņam bija paredzēta tikšanās ar Lietuvas Ministru prezidentu Andrju Kubiļu, lai runātu par iespējamajiem risinājumiem banku sektora stabilizācijai.

Šāds lēmums pieņemts, jo Lietuva jau ir izlēmusi par rīcību saistībā ar "Snoras" banku. Līdz ar to premjeram šajā situācijā ir svarīgāk palikt Latvijā.

Tā vietā premjers sasauca operatīvo valdības, finanšu sektora uzraugošo iestāžu un tiesībsargājošo iestāžu sanāksmi, lai steidzami vienotos par tālāko rīcības plānu, tostarp izskatot FKTK un Latvijas Bankas priekšlikumus par "Latvijas Krājbankas" klientu un valsts interešu aizsardzību.

Jau ziņots, ka Dombrovskis vakar aicināja Lietuvas pusi nekavējoties lemt par finanšu sektora stabilizāciju saistībā ar "Snoras" bankas problēmām.

Latvijas valdība iepriekš nolēma gaidīt Lietuvas lēmumus par "Snoras" bankas nākotni un tikai tad lems par tālāku rīcību ar AS "Latvijas Krājbanka".

Lietuvas Bankas valde ceturtdien vēlu vakarā nolēma likvidēt nacionalizēto "Snoras" banku un vērsties attiecīgās iestādēs, lai pret to tiktu vērsta bankrota lieta. Par "Snoras" likteni vēl lems Lietuvas valdība.